Vakar centrā ieradās jauns iemītnieks – Hosē. Viņa labākais draugs ir Alcheimers un kā jau pirmā dienā svešā vietā, viņš visu laiku staigā visiem pakaļ un prasa, vai ārpusē viņu negaida viņa ģimene, saka, ka jāiet mājās ēst pusdienas, ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas un klīst apkārt ar tādu trauksmi it kā būtu apmaldījies. Izrādās Hosē draugs pazīst arī Lusinio (droši vien tāpēc pāris reižu ejot kopā barot putnus, man sāka likties, ka katru reizi viņš stāsta vienu un to pašu). Un abiem kopīga iezīme ir runāt. Runāt daudz un dikti. Vai drīzāk visu laiku runāt vienu un to pašu ar dažādiem intervāliem, bet tagad vismaz viņi abi var katru dienu nepārtraukti viens otram stāstīt vienu un to pašu un viņiem abiem visu laiku ir interesanti.
Julio un Davids gandrīz katru dienu mani cienā ar konfektēm, bet dienās, kad Lusinio saka, ka jūtas ārkārtīgi slikti, ka viss viņam sāpot, Alma viņu pacienā ar placebo.
Vakardienas pasākuma tēma jauniešu centrā bija mūzika un dejas, ko vadīja viens meitene un puisis no Palensijas. No sākuma visiem vajadzēja uzrakstīt kādus deju un mūzikas veidus zina. Loģiskā kārtā visvairāk minētie bija regetons, salsa, merenge, bačata, flamenco, bakalao (kas tas tāc!). Nu jā, viens ir tas, ka viņi zina vairāk ar Latino saistītās dejas, jo tas viņiem ir tuvākas, bet otrs - tas, ka tās arī ir vispopulārākās mūsdienu dejas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru