29.10.10

Dīvaina diena

Pirmo reizi ir apmācies un līst. Vai nu tāpēc, ka rudens – veļu laiks vai laika maiņas pēc (jo pilnmēness šodien nav) visi centrā ir tādi dīvaini – jūtas slikti, kaut kas sāp, negrib ēst. Felix vislaik saka, ka mirstot un saplēsa savu priekšautdvieli, un kā vienmēr ik pa brīdim skaita savu mantru. Kad Alma un Aitors saka, lai viņš nedziedot, viņš atbild, ka to nemaz nedarot. Nesaprotu, kas tur tāds, man tas nemaz netraucē, jo ir kā fona troksnis.
Katru piektdienu uz centru nāk mācītājs un runā par kādu Bībeles tēmu. Šodien – par Visiem Svētajiem, jo 1. novembris Spānijā ir brīvdiena jeb Visu Svēto diena, kas ir kaut kas līdzīgs amerikāņu Halovīnam ( kas ir ekspandējis arī šeit), tikai ar pozitīvāku noskaņu.
Tā kā man sanāk 3 brīvas dienas, rītdien laižu uz Santiago de Compostelu satikties ar Lieni un 3 brīvprātīgajām no manas formacciόn, kas tur dzīvo. Sanāk, ka „vissvētāko” dienu gadā pavadīšu Spānijas „vissvētākajā” pilsētā. Cool.
Šodien piefiksēju, ka spāņiem nedēļas dienu nosaukumi ir ņemti no latīņu valodas planētu vārdiem:
Lunes – Mēness
Martes – Marss
Miercoles – Merkūrs
Jueves – Jupiters
Viernes – Venēra
Un tad, kad es Davidam saku, ka redzēsimies otrdien (Vemos en Martes), tas tikpat labi varētu nozīmēt – Tiekamies uz Marsa. Kāpēc ne? Ir taču 21. gadsimts.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru