Año Nuevo

Jauno gadu sagaidīju kopā ar Sonju, ko nebiju redzējusi 7 gadus, viņas vecāku ciematā Castro Urdiales pie Kantabrijas jūras. Bez sniega, 15-18 grādu temperatūrā. Viņai ar draudzenēm, ko pazīst no bērnības ir tradīcija, katru ecgada vakaru satikties, lai apdāvinātu viena otru, ko izlozē katrā iepriekšējā reizē.

Kopā ar viņas mazo brālēnu un māsīcu iemēģināju to padarīšanu wii, kur var spēlēt tenisu kā dzīvē un kur jādejo kustības, ko rāda video. Esmu diezgan skeptiska attiecībā uz šito, bet jāatzīst, ka bija jautri.

Kopš 2. janvāra ir stājies spēkā likums, ka nedrīkst smēķēt bāros un kafejnīcās. Bet Vecgada nakts bija dūmainības kalngals (vismaz priekš manis)(Esot ar Sonju uz vienu dienu Bilbao) ievēroju, ka tur jau tāds darbojas kopš 2005. gada.)

Ar Sonju pie Gugensuņa

Nelikās, ka dziļi ieaugušās tradīcijas varētu tik viegli mainīties vienā dienā, jo šķiet, ka lielākā daļa no tiem, kas iet uz bāriem, iet lai tur pīpētu. Taču šorīt manīju, ka pat mazajā Carrion  likums tiek ievērots – pie bāra Los Condes stāvēja  vientuļš pīpētājs, bet bārmenis vientulīgs iekšā nīka. Interesanti, vai apmeklētāju skaits ir samazinājies vai arī mazāk laika tiek tērēts pīpējot.

Pašlaik ir skolēnu ziemas brīvdienas, tāpēc jauniešu mājā ir visādas radošās darbnīcas, kurās taisījām sapņu ķērājus, hennas tatoo (ko tikpat labi varēju uzzīmēt ar burkānu sulu) un bizes ar diegu, ko jau sen gribēju iemācīties.

Leyri ar manu bizi