Droši vien to, ka esmu iepazinusi visdažādākos cilvēkus dažādās Spānijas malās, pierāda mana telefona kontaktu saraksts, kur uzvārda vietā, ielikta vieta, kur katru personu esmu satikusi, piemēram, Ana Bilbao, Eszter Palencia, Karls Vigo, Max Toledo, Sara Mieres.
Visgaršīgākie ziemas augļi Spānijā ir bumbieri.
Viens no dīvainajiem jautājumiem, ko man nācās dzirdēt vairakkārt bija – vai luterānisms ir kristietība – piem, no bibliotekāres Carrionā, no kāda gruzīna autobusā uz Pamplonu.
Pieradu dzīvot 900m augstumā.
Sapratu, ka jābūt izvēlīgākai.
Vai tikai man tā gadās, ka lasot grāmatu vai avīzi sanāk vienlaicīgi izlasīt vārdu, ko tajā pašā mirklī dzirdu pa TV vai kādu pasakam?
Joks no TV:
- Kad es dzeru kafiju, es neguļu.
- A man ir otrādāk – kad es guļu, es nedzeru kafiju.
Live for today but think about tomorrow.
I don´t like to be alone, I like to be on my own.
There is no good and bad persons, just direction in which you choose to go.
It is not fun to be drunk. It is fun to be dizzy.
Zemeslodes glābšanas plāns: Consume less and recycle forever.
Man kanti mēģināja sist sākot no 16 gadīga džekiņa jauniešu mājā beidzot ar 91 gadu vecu onku dienas centrā. Gan vienam, gan otram bija jāatgādina, cik katram gadu.
Vienīgā grāmata, ko pa visu laiku izlasīju bija Paulu Koelju „Brida”. Viņš man kaut kā nāk līdzi. Pirmā grāmata no viņa, ko 16 gadu vecumā izlasīju, bija „Alķīmiķis”, kas mani riktīgi iedvesmoja (daļēji arī ģeogrāfijas virzienā), pēc tam bija ¨Burvja piezímes¨ par Camino de Santjago, kas man lika apņemties kādu dienu to noiet (kur es 5 mēnešus dzīvoju? – vienā no Camino de Santjago ciemiem) un tagad šī grāmata. Lai gan nu jau tās atziņas vairs neliekas nekas īpašs, bet viegli lasīt un saprast jebkurā valodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru