Tas tomēr ir noticis... Esmu pievienojusies vispasaules blogeru (saviebjos no šī vārda) saimei. Taču ir 2 iemesli, kas ar draudzīgu dunku mugurā, pamudināja mani spert soli šīs virtuālās telpas apkampienos. Proti, līdz šim atmiņas par piedzīvoto centos kolekcionēt biļešu, skrejlapu, fotogrāfiju vai kādu citu asociatīvu sīkumu veidā, taču nevēloties pārāk apaugt ar lietām, izšķīros par labu šai piezīmju grāmatiņai + 8 mēnešu brīvprātīgā trimda Spānijā Eiropas Brīvprātīgā darba ietvaros kā manu lēmuma katalizējošs apstāklis. Sapratu, ka šis nu nebūs vienkārši ceļojums uz ārzemēm, bet gan kind of sevis iepazīšanas kūre un sen ieprogrammētas domas un iekšējās vēlmes īstenošanās jebšu show must go on..
Spānija bija pirmās ārzemes, kurās sabiju un spāņu brīvprātīgie Latvijā bija pirmie ārzemnieki, ar kuriem sadraudzējos, nemaz nerunājot par spāņu valodu, ko zemapziņā jau zinu aptuveni 10 gadus (pateicoties caurspīdīgi krāsaino ziepju burbuļu operām, kurās Karmenita/Estrelita/Huanita izdzīvo sirdi plosošas ainas, lai beigās būtu kopā ar Alehandro/Migelu/Serhio) un kuru izdzirdot, manas ausis no sajūsmas gavilē.
No tā laika manī iemājojusi doma iemācīties gan spāņu valodu, gan arī kaut nedaudz mēģināt iejukt koloniālismā sakņojošajā un saules un vīna pārlietajā dzīvelīgi mutuļojošajā virpulī.
Pēc ilgstošiem projektu meklējumiem par manu galamērķi ir kļuvis pavisam mazītiņš ciems Spānijas ziemeļos, Santjago ceļa malā - Carrion de los Condes - no garām plūstošās Carrion upes izskalots, saritinājies viduslaiku rāpulis ar akmens mūru skeletu, ko turpina balināt Vidusjūras saule.
Kā pirms dažām dienām nejauši uzzināju, par manu kompāniju kļūs (pareizāk sakot, es pievienošos viņiem) vēl trīs brīvprātīgie - bulgāriete, itālis un austriete. Un kā es to uzzināju... Meklēju iekš CS kādu, pie kā palikt Palensijā, jo no Madrides sanāk ierasties tieši laikā, lai būtu nokavējusi pēdējo autobusu uz savu ciemu. Un 1 no 5 pieejamajiem dīvānu piedāvātājiem ir meitene no Bulgārijas, kurai profilā skaidri un gaiši rakstīts, ka viņa jau brīvprātīgojas manā ciemā. Protams, prieks jau milzīgs, taču jautājums par palikšanu Palensijā joprojām ir under discussion.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru