Piektdien jauniešu mājā bija radio workshops – vairāk gan dziesmu likšana, bet gandrīz vai sajutos kā dīdžejs. Izrādās, ka jebkurš savās mājās var uzsliet raidstaciju – vajag tikai viļņu aparātu, mikrofonu, datoru ar dziesmu arhīvu un aiziet.

Ik pa laikam jauniešu mājā nāk tusēt arī vietējais policists Havī, vienmēr smaidīgs lāga zellis, un es tiku pie iespējas izjust, kā ir kad tev uzliek roku dzelžus. Par to, ka sēžu pie pirātiska radio. Nu nē, vienkārši tāpat un tiešām ir auč. Viņš arī teica, ka tad, kad mācījies, visiem bijušas nosaitētas plaukstas locītavas no treniņiem. Un es nevarētu veikli apcietināt kādu neģēli, jo, kad mēģināju uzlikt viņam, tikai pēc izskaidrošanas un trešajā piegājienā man sanāca.

Šomēnes Spānijā notiek Eirovīzijas atlase, bet pavisam dīvainā veidā – vienu nedēļu ir atlase, kurā izvēlas dziedātāju (visi dziedāja vecās eirodziesmas) un otru nedēļu izvēlas dziesmu. Alma teica, ka tas tā pirmo gadu, bet liekas pilnīgs nonsenss. Pa radio skan daudzas labas un lipīgas dziesmas, bet te parādās kaut kāds ārprāts. Neviens slavenais dziedātājs, protams, nelien Eirovīzijā, jo slavas viņiem tāpat Spānijā pietiek, bet ārpus droši vien baigi neraujas. Nav brīnums, ka nevienu reizi Spānija nav uzvarējusi.